Vandzenē un Laidzē sapņus neatmet

Vandzenē un Laidzē sapņus neatmet

Turpinot aplūkot Talsu novada pagastu pārvaldes darbu un aktuālo, šoreiz uz sarunu tiek aicināta Vandzenes un Laidzes pagasta pārvaldes vadītāja Marika Grohjacka, kura pilda arī vadības pienākumus Mērsraga pagasta pārvaldē, esot vadītāja pienākumu izpildītāja.

— Kā klājas Vandzenes un Laidzes pārvaldes darbā?

— Bez sapņiem, protams, nevar, bet ir arī objektīvā realitāte, ja runājam par finansiālām iespējām, tāpēc neiztikt arī bez radošas pieejas. Sadārdzinājums ir radījis savu realitāti. Šogad pārvaldēm arī nebija prioritāro līdzekļu, kas atstājis būtisku ietekmi. Šie prioritārie līdzekļi bija vajadzīgi tiem darbiem, ko kā nepieciešamību pamanīja tieši vietējie iedzīvotāji. Un, ja nav piešķirta finansējuma, tad jārīkojas pašiem. To, ko esam varējuši, arī esam darījuši pēc vislabākās sirdsapziņas. Ja runājam par sapņu lietām, tad mums ir piešķirts finansējums un norit darbs pie tā, lai labiekārtotu Vandzenes tautas nama teritoriju jeb tā saukto pieguļošo teritoriju. Tas nozīmē to, ka mums jāuzlabo gan vides pieejamības jautājums Vandzenes bibliotēkā, gan apkārtējā teritorija, kas ir plaša un neizmantota. Tad mēs sapņojam, ka varētu izveidot kādu atpūtas vietu un apstādījumu. Tautas nama tehniskā ieeja ir dubļos lietus laikā, bet ceram, lai gan esam laukos, ka, apmeklējot kultūras pasākumus, mēs kādreiz varētu skaisti samta kurpēs izkāpt no mašīnas un apiet riņķī kultūras namam. Bet šajā gadā mums ir plānots tikai sagatavot būvniecības ieceres dokumentāciju. Šajā sakarā ir finanses no atsavināšanas līdzekļiem. Tā ir nauda, kas atnākusi, pārdodot īpašumus, un iekrāta. Kad būs būvniecības dokumentācija, būs arī kontroltāme, un tad mēs skatīsimies, vai mums kaut kas ir jādala pa gadiem, lai realizētu plānu, kā visdrīzāk arī būs. Būs funkcionālas nepieciešamības, piemēram, bruģītis, bet labiekārtošana jāsadala pa gadiem. Tas atkarīgs no kontroltāmes. Tas ir gana liels darbs, pie kura esam pieķērušies.

— Kādi vēl svarīgi jautājumi ir aktuāli Vandzenē?

— Mums lielajos vējos papostīta ir Vandzenes kapliča. Uz nākamo gadu esam jau sastādījuši kontroltāmi jumta un logu nomaiņai. Tai nepieciešama atsvaidzināšana, jo laika zobs darījis savu. Protams, arī ceļu sakārtošana ir aktuāla. Šogad lielāku uzmanību pievērsām Iģenes ceļiem. Tur esam sakārtojuši ceļu uz kapiem, kas iepriekš sagādāja lielas neērtības. Gribas darboties pēc principa — nevis katram pa drusciņai, bet katrs pagaida savu kārtu, tad darbs tiek izdarīts pamatīgāk un ar ilgtermiņa zīmi. Un ceļu sakarā tā patiešām arī ir — viens ceļš gadā un ar lielāku ieguldījumu. Bet visi darbi nav vēl pabeigti.

— Zināms, ka Vandzene uzņēmusi Ukrainas bēgļus.

— Jā, diezgan liels pašvaldības resurss aizgājis Ukrainas pamatiedzīvotāju sakarā. Tas no mūsu puses prasīja ātru reakciju un pārorientēšanos. Darbinieki strādāja arī brīvdienās, kad bija nepieciešams. Tāpat arī pārvalde kopā ar darba grupu noorganizēja Vandzenes skolas salidojumu. Darba grupa bija izveidota ar vietējās sabiedrības līdzdalību. Redzējām, ka varam, un tas vienoja.

— Jūs pieminējāt līdzcilvēku iesaistīšanos kādu ideju īstenošanā. Vai tas notiek vieglā ceļā?

— Beidzot ir parādījusies arī sabiedrības iniciatīva, kad kopā ar pašvaldību situācijā, kad ir cilvēkresursu trūkums, iedzīvotājam ir iespēja iesaistīties. Atsaucība ir. Ir ideja, atrodas cilvēki, iespēju robežās finansiāli atbalstām, un viss notiek. Viņiem ir tā lielā vēlme kaut ko izdarīt, un viņi patiešām arī izdara. Īpaši gribas uzsvērt Dārtes iedzīvotājus. Viņi šogad īpaši ir strādājuši pie tā, lai pludmalīte ir sakopta, lai atdzimtu volejbola laukums. Iedzīvotāji ar dažāda veida aktivitātēm savu vidi veido paši. Mēs tur esam tikai mazs elements. Tai pašā pieminētajā Iģenē ir sarosījušies cilvēki un veidojuši savu vidi. Uguņos arī, kur ir diezgan spēcīga kopiena jau ar tradīcijām, svētku svinēšanām un kopā nākšanu. Mums jau pārvaldīt sanāk milzīgu teritoriju — no Upesgrīvas kapiņiem līdz Rocežiem Laidzē. Un darbs pie kapiem nudien ir, kapu ir daudz. Tāpat rūpes par tūrisma vietām, mūsu apskatāmajiem akmeņiem. Tas pats vējš bija muižas parku Vandzenē papostījis un papes sagāzis. Bija jāsakārto dokumentācija, un paši saviem spēkiem esam to visu sakopuši. Manis pārvaldītajā teritorijā vairāk norit tāds mierīgs apsaimniekošanas darbs, lai viss būtu tīrs, sakopts un varētu arī svinēt kādus svētkus.

— Kā ir ar Laidzi? Šovasar bez jau tradicionālajiem opersvētkiem bija arī tā sauktais dubultsalidojums.

— Es vienmēr smaidot saku, ka Laidzes cilvēks ir tāds pacietīgs. Ja viņam kaut kā pietrūkst uz vietas, viņš pēc dažām minūtēm jau ir Talsos. Tas prasa dažas minūtes. Ja laidzeniekam vajag sakārtot ceļus, apgaismojumu un kādu ballīti noorganizēt, viss notiksies. (Smejas.) Jā, salidojums bija liels izaicinājums. Esam tikai deviņu cilvēku komanda, kam viss jāsarīko. Tik lielam pasākumam saorganizēt visu nemaz nebija viegli. Visas detaļas ir svarīgas un prasa daudz laika. Un bija dubultsvētki. Tas varbūt bija mans untums, ka jāmēģina, un tā kultūrvide jau pašiem jāveido. Kurš tad cits to darīs? Paies šī pasākuma pēcgarša, paies gadi, un jau teicām, ka gaidām jaunas idejas un lielāku sabiedrības līdzdalību. Ir veci stereotipi, ir konkrēta vieta un grūtības, kuras jāpārvar, bet patiešām mums viss izdevās. Apmeklējums pierādīja, ka atsaucība ir. Un opermūzikas svētki jau paši par sevi. Mums ir sapnis, ka varētu kaut kad atgriezties «Ziedgravās», kur notika pasākumi. Tā vēl nav mūsu teritorija. Un arī šai sakarā ir jāveido būvniecības dokumentācija, jāapseko un jānovērtē stāvoklis amfiteātra izbetonētām sēdvietām, kas visas ir sadrupušas. Tāpat jādomā par jaunu elektrības pieslēgumu un apgaismojumu. Tas nav mazbudžeta pasākums, taču laidzenieki vēlas tur atgriezties. Protams, būtu jāpiesaista arī Eiropas Savienības projektu līdzekļi. Bet pašlaik tikai pārņemam kā pašvaldība šo teritoriju savā apsaimniekošanā. Esam šogad vairāk piestrādājuši pils parkā, kas arī būs mūsu īpašums, pateicoties dažādām subsidētajām darba vietām. Jau tagad parks padarīts baudāmāks. Saviem spēkiem esam uzlabojuši un uzlabosim telpas «Mežrozēs», un šis tas ir padarīts arī brīvā laika pavadīšanas centriņā.

Noteikti abu pagastu sakarā varu teikt, ka liels izaicinājums bija Nodarbinātības valsts aģentūras skolēnu vasaras nodarbinātība. Mums nebija pieredzes, bet tas bija nenovērtējams atspaids. Bērnu un jauniešu pienesums bija liels guvums. Arī pasākumu rīkošanā, kas bez viņiem būtu praktiski neiespējami. Tāpat Laidzē notiek darbs pie kapu sakopšanas, apstādījumiem. Un lielas rūpes sagādā ielu apgaismojuma jautājums — pie tā daudz jāpiestrādā, tas ir novecojis.

— Vai taupāt uz apgaismojuma rēķina elektrību?

— Jā, taupām. Vasaras saulgriežu laikā pieņēmām lēmumu izslēgt apgaismojumu vispār. Visos trīs pagastos. No Jāņiem līdz jūlija vidum. Tas bija varens ietaupījums. Šobrīd saprotam, ka esam taupījuši iepriekš, tāpēc stingri izvērtējam situāciju, ko darīt tagad. Tā kā nevaram tīri tehniski apmierināt iedzīvotāju vajadzības apgaismojuma ziņā, viss tiek izvērtēts. Ik pa laikam ir kādas ķibeles. Vandzenē savukārt no 45 lampām izslēgtas ir 19. Bet tomēr uzsvaru liekam uz iedzīvotāja komforta un drošības jautājumu. Kopumā mūsu pagastiem nevajadzētu būt tiem izšķērdīgākajiem. Un kā aktuālu jautājumu, protams, jāuzsver pirmsskolas izglītības «Papardīte» jaunais vadītājs. Pie laba rezultāta 11. oktobrī varbūt būs jauns. Ir jābūt! Ļoti perspektīvs bērnudārzs. Tāpat Laidzē aktuāls ir ezera labiekārtošanas jautājums, kas netiks īstenots īsā laika posmā, bet vairāku gadu laikā. Tāpat domas ir par kādiem jauniem atpūtas stūrīšiem Laidzē. Ideju ir daudz.

JAUNUMS

Tagad pieejama arī “Talsu Vēstis” e-avīze.
Abonē un lasi savā telefonā, datorā vai planšetē no jebkuras vietas pasaulē.