Savā dzimšanas dienā Talsu klaunu mājas galvenā klaune Pendele jeb Ilze Pumpure dāvanā gribēja saņemt nevis lietas sev, bet finansiālus ziedojumus, kas tālāk palīdzētu sarūpēt prieka ekskursijas ukraiņu bērniem. Draugi naudu patiešām sarūpēja, bet izrādījās, ka ukraiņiem nokļūt Talsos ir sarežģītāk, nekā sākotnēji domāts. Tāpēc ceļā Pendele dodas pati, un šonedēļ viņa veica savu pirmo prieka braucienu uz Kandavu.
Savā dzimšanas dienā Ilze Pumpure no draugiem saņēma aptuveni 180 eiro. Lai gan tā varbūt nešķiet liela summa, tomēr klaunei ļauj savu inventāru ielikt mašīnā un vienkārši doties ciemos pie ukraiņu bērniem.
«Visi pričendāļi jau Klaunu mājā ir pieejami, tie jau man ir. Man tikai ieliet degvielu un balonu maisiņu nopirkt. Viss pārējais, arī darbnīcas ir saziedotas,» saka Ilze Pumpure.
Lai atbalstītu draugu sapņa īstenošanā, pat no Lielbritānijas atceļojušas saulespuķes, ko radošajā darbnīcā meitenes var pārvērst skaistās rotās, bet SIA «Skandināvs» sarūpējis diskus, ko puiši var radoši apstrādāt sev domātā uzdevumā. «Man palika žēl bērnus, kuriem prieks ir pazudis, un es gribēju, lai viņiem tas ir arī šajā valstī. Darīšu visu, kas manos spēkos, lai pasauli padarītu priecīgāku. Savā sapnī es nepaliku viena. Ļoti daudzi atsaucās,» stāsta Pendele.
Sākotnēji bija plānots, ka ukraiņu bērni dosies ciemā uz Klaunu māju, un dažas ģimenes arī paviesojās. Viņiem pievienojas arī kanisterapijas suns, un savas durvis ver arī kaimiņi — Latvijas Lauksaimniecības muzejs. Taču, interesējoties tālāk centros, kur patvērumu šobrīd rod ukraiņi, izrādījās, ka atbraukt uz Talsiem nemaz nav tik vienkārši — dārgs ir gan transports, gan lielā skaita dēļ kopā ar mammām visiem nemaz nav iespēja atbraukt. Tāpēc prieks kopā ar Pendeli un viņas palīgiem pats ceļos pa Kurzemi.
Klaunes tētis dzimis Mariupolē, tāpēc karu viņa uztver sāpīgāk un emocionālāk. «Man, jau braucot šurp, ir jādomā: «Nevienam nevajag raudošu klaunu. Nevienam!».
Tā žēlošanās un līdzi jušana man ir mājās, ziņu skatīšanās un paraudāšana ir mājās. Es tagad zinu, ka te nevaru būt bēdīga un just viņiem līdzi. Man ir jābūt priecīgai un jādomā tikai, kā iepriecināt,» saka Ilze Pumpure. Turklāt ukraiņiem ir cita mentalitāte — bērni ir nepārtrauktā kustībā, aktīvi runā visi, tāpēc pasākuma laikā iet karsti un domāt par bēdīgām lietām nemaz nav laika. Savu programmu Pendele arī pielāgojusi ukraiņiem, piedomājot, lai triki būtu aktīvi un dinamiski, nevis bērniem būtu ļoti jākoncentrējas.
Tik priecīgas un bezrūpīgas sejas nav redzētas no karadarbības sākuma — tā atzīst pieaugušie, kuri kopā ar bērniem baudīja klaunes priekšnesumu. Anna Kulakova novērojusi, ka mazajiem jau laimei daudz nevajag — tā ir uzmanība, ko bērni no klauniem arī saņēma. «Es arī esmu ļoti laimīga, un uzlabojas garastāvoklis. Ja bērni laimīgi, tad laimīgas arī mammas, un tas, manuprāt, ir galvenais,» saka Anna. Arī Ņikita, kurš aktīvi piedalījās triku izmēģināšanā, atzīst, ka bija ļoti jautri un diena ir kolosāla.
Pieaugušie arī ikdienā cenšas sagādāt mazajiem prieku, dodoties uz spēļu laukumiem, pastaigājot pa skaisto Kandavu.
Tomēr šī brīža situācijā prieku sarūpēt nav viegli. Ukraiņu basketbola trenere atzīst, ka reizē ar prieku ir arī ļoti sāpīgi — jo šobrīd sanāk priecāties laikā, kad dzimtenē ir karš un bojā iet mierīgie iedzīvotāji un bērni.
Šai bija jābūt laimīgajai bērnībai, kad Ukrainā doties uz cirku un citām izklaidēm, bet šobrīd iespējas ir ļoti ierobežotas. Uzturēties Latvijā bija sāpīgi bērniem, kuri šeit bija ieradušies bez mammām, jo sirds viņiem lūza brīžos, kad redzēja, kā citas mammas sarunājas un apskauj savus mazos. Tāpēc basketbola trenere šos bērnus nogādāja atpakaļ Ukrainā.
Šobrīd zināms, ka Ilze Pumpure vēl dosies uz Vaiņodi, taču viņa cer, ka pieteiksies arī citas vietas Kurzemē, kur ukraiņi mīt. Tālāk neļauj doties ziedojuma summa. Tikmēr bērni cer, ka izdosies atrisināt transporta problēmas un viņiem izdosies dzīvē pārliecināties, kā izskatās vesela Klaunu māja Talsos.
